Tekstu detektīvs #11

Sākotnējā teksta autors ir Duglass Adamss. Taču tekstam ir pievienots viltojums – divi teikumi pēc kārtas nav Adamsa rakstīti. Vai varat tos atrast?

(To, kā tieši Tekstu detektīvs strādā, lasiet šeit. Iepriekšējās nedēļas Tekstu detektīva #10 atšifrējums meklējams tā komentāros.)

Apstulbinošs klusums lēnām apņēma vīriešus, viņi cieši uzlūkoja datoru un tad viens otru.

-         Četrdesmit divi ir atbilde? Pēc septiņu ar pusi miljonu gadu smaga darba? Nu, vai zini, tas vienkārši ir It viss… It viss… – nedroši piedāvāja Muļmis.

-         Tieši tā! – sacīja Dziļā Doma. – Tātad, kad jūs kādreiz zināsiet, kāds īstenībā ir jautājums, jūs sapratīsiet, ko nozīmē atbilde.

-         Ak, cik satriecoši, – kurnēja Muļmis, aizmezdams sāņus piezīmju grāmatiņu un notraukdams sīku asariņu.

-         Paklausies, nu labi, labi, – sacīja Lauķvals, – vai tu mums, lūdzu, varētu pateikt jautājumu?

-         Galīgo jautājumu?

-         Jā!

-         Par Dzīvi, Visumu un It visu?

-         Jā!

Dziļā Doma kādu brīdi to apdomāja.

-         Tas ir sarežģīti, – viņš sacīja.

-         Bet vai tu to vari izdarīt? – raudāja Lauķvals.

Dziļā Doma to apdomāja vēl vienu ilgu brīdi.

Beidzot viņš noteikti sacīja: – Nē.

Abi vīrieši izmisumā sabruka krēslos.

-         Bet es jums pateikšu, kas var, – sacīja Dziļā Doma.

Tekstu detektīvs #5

Sākotnējā teksta autors ir Aleksandrs Čaks. Taču oriģinālam ir pievienots viltojums – trīs rindiņas pēc kārtas nav Čaka radītas. Vai varat tās atrast?

(To, kā tieši Tekstu detektīvs strādā, lasiet šeit. Iepriekšējās nedēļas Tekstu detektīva #4 atšifrējums meklējams tā komentāros.)

Zābaki līdz elpai smagos dubļos.

Zilais mētelis gar leju driskās.

Fridrihs Briedis. Viens. Bez savas rotas

Slavenās, ar kuru šodien rāvis

Bija pušu vācu pozīciju.

Viens, bez savas rotas, ievainots un sāpēs.

Tur, kur galva, tikai divas acis,

Nogurušas, tomēr kaislas, asas,

Dzeļ kā lodes, zvaigznes, kas no augšas

Acu dobumos tup nolēkušas

Visu dedzinot ar savu liesmu.

Tur, kur galva, tikai divas acis,

Drusku lūpas, deguns, auss līdz pusei,

Un tad apsējumi cits uz cita,

Apkārt galvai, pakausim un kaklam

Aplipuši guļ kā sniega debess,

Ķivere, kas savā stingrā mutē

Iekampusi visu grūto galvu.

Briedis ienāk. Apsēžas uz ķebļa

Smagi. Durvis aizcērtas un atkal

Bindēm virsū nikni mācas sārtums

Draudīgs. Lodes skartā sejā atviz

Vaibsti šķeloši un nelokāmi.

Siltums joņo neredzamos zirgos.

Pil no mēteļa un pazūd irdnē

Ūdens. Sadūgst stāvs, bet tikai mirkli.

Skatās Francis, pulkvedis, pilns brīna.

Vai tas spoks, nē, tomēr laikam tiesa.

Briedis sakustas un ātru skatu

Pārmet galdam, kartēm, kārnai svecei.

Kaut ko meklē, neteikdams ne vārda.

Runāt nespēj – dragāts žoklis. Tur kā

Palsā ledū apsējumi galvu.

Francis seko Brieža dzēlam skatam.

Ko viņš grib? Te pēkšņi Fridrihs Briedis,

Ieraudzījis zīmuli, to satver

Un turpat uz ziņojuma malas

Raksta skaidri: „Papīru man dodiet.”

Tekstu detektīvs #4

Sākotnējā teksta autors ir Mihails Zoščenko. Taču oriģinālam ir pievienots viltojums – divi teikumi pēc kārtas nav Zoščenko radīti. Vai varat tos atrast?

(To, kā tieši Tekstu detektīvs strādā, lasiet šeit. Iepriekšējās nedēļas Tekstu detektīva #3 atšifrējums meklējams tā komentāros.)

- Senāk, pilsoņi, viss bija daudz vienkāršāk, – Grigorijs Ivanovičs skaidroja. – Un līgavaiņiem – tiem viss bija kā uz delnas. Redz, tā, teiksim, līgava, tā viņas māte, un tas – pūrs. Un, ja pūrs, tad atkal, kas tas par pūru: vai naudā, vai varbūt mājele uz pamatiem?

Ja naudā – augstsirdīgie vecāki dara zināmu summu. Bet, ja mājele uz pamatiem, tad atkal cita runa – kāda tā mājele īsti ir? Varbūt koka, bet varbūt arī mūra. Ja mūra, tad kas par ķieģeļiem? Un kur atrodas. Viss redzams, viss skaidrs, un nav nekādas blēdības.

Nu, bet mūsdienās? Tiec nu pie skaidrības, ja esi līgavaiņa godā – jāgrābstās kā pa tumsu! Aiz tam, ka tagadējiem vecākiem nav tāda paraduma – dot naudā. Bet, ja dažs līgavainis noskaņots uz mantu, tad ir vēl sliktāk.

Teiksim, nekustams īpašums – uz pakaramā karājas kažoks. Nu, tā viņš tur karājas un karājas. Karājas mēnesi, karājas divus. Katru dienu to var, par piemēru, apskatīt un ar rokām aptaustīt, bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad šito kažoku, ko jūs neteiksiet, tur uzkāris apakšīrnieks, un tas nepavisam nepieder līgavai.  Vai arī pēlis. Pēc skata – dūnu pēlis, bet apgulsties vien uz tā – piedzīts ar spalvām.

Tā, redz, ir ar mantu! Ar tādu mantu tikai nervus var sabendēt.

Tekstu detektīvs #3

Sākotnējā teksta autore ir Sūzena Sontāga. Taču oriģinālam ir pievienots viltojums – divi teikumi pēc kārtas nav Sūzenas gara auglis. Vai varat tos atrast?

(To, kā tieši Tekstu detektīvs strādā, lasiet šeit.)

Arbusas darbos visvairāk pārsteidz tas, ka viņa, šķiet, iesaistījusies vienā no mākslas fotogrāfijas iedarbīgākajām jomām: koncentrējusies uz upuriem, dzīves pabērniem, tomēr atsakoties no jebkādiem centieniem raisīt līdzpārdzīvojumu, kas no šādiem projektiem parasti tiek sagaidīts. Viņa rāda cilvēkus, kas ir ne vien atbaidoši, bet arī nožēlojami, žēlojami, taču nemodina līdzjūtību. Arbusas darbi, kas, pareizāk sakot, pārstāv distancētu skatupunktu, ir cildināti par tiešumu un spēju rosināt no sentimenta brīvu empātiju. Tas, kas īstenībā ir pret publiku vērsta agresija, tiek tulkots kā morāls sasniegums: fotoattēli liedzot skatītājam distancēties no modeļa. Ticamāk gan, ka Arbusas fotogrāfijas – tieši caur šo šausmu aspektu – pauž naivitāti, kas vienlaikus ir gan bikla, gan draudīga, jo tās pamatā likta distance, priekšrocība, sajūta, ka skatītājs tiek lūgts uzlūkot to, kas ir īstenais cits. Bunjuels, reiz vaicāts, kāpēc viņš taisa filmas, atteicis: „Lai parādītu, ka šī nav labākā no iespējamām pasaulēm.” Arbusa fotografēja, lai parādītu kaut ko vienkāršāku, – ka ir arī kāda cita pasaule.

Cita pasaule, kā allaž, ir atklājama šajā pašā pasaulē. Ļaudamās neslēptai interesei tikai par cilvēkiem, kuri  „izskatās dīvaini”, Arbusa milzum daudz materiāla uzgāja turpat līdzās. Paskatoties apkārt, viņa no vienas vietas sastapa defektus, izkropļojumus, perversijas, mokas; tas varēja būt suns bez vienas kājas, punduris vai seksa dzīves marginālis, Arbusa, bruņojusies ar fotokameru, „ieslēdza” tos kadrā.

Daudzu Arbusas uzņēmumu spēks nāk no uzmanības, kādu viņa velta modelim, to fotografējot: viņa nemēģina dīvaiņus pārsteigt vai pieķert nesagatavotus, fotogrāfe, iekarojusi uzticību, iemūžina tos rāmus un paklausīgus.

 

***

Te jūsu labdzimtību ziņkārībām viena no Arbusas fotogrāfijām.

 

Patiesība par Tekstu detektīvu #1 un #2

Tekstu detektīva atmaskojumi šobrīd ir un turpmāk būs skatāmi attiecīgā teksta komentāros.

Paldies visiem, kas piedalās šajā eksperimentā! Esmu sajūsmināta par atsaucību un smaidu.

Tekstu detektīvs

Pietika man vienreiz dauzīt bumbierus. Domāju: mērķtiecīgi izkopt savu valodu – tas tik būtu pigors! Bet kā to visu padarīt aizraujošu, kā piecirst azartu? Tad nu izdomāju interaktīvo pašmācību. Tā ietvers gan gremdēšanos dažādās teikumu konstrukcijās, gan vārdu krājuma pilnveidi, gan treniņus „teksta gara” uztverē. Tas viss – rakstjutekļu spicēšanai. Amata smēde.

Kā “Tekstu detektīvs” strādās?

1. Es atrodu kādu ne pārāk garu teksta fragmentu.

2. Šim fragmentam sākumā, vidū vai beigās pievienoju klāt sevis rakstītu tekstu. Sākotnējo autora tekstu es nemainu ne par mata tiesu (t.i. nekādu „viņš” īpašvārdu vietā utt.), ja neskaita manu pielikumu. Oriģinālautora teksta fragmentā nekas netiek arī dzēsts vai  īsināts. Savu papildinājumu ievietoju vienā gabalā, kas nozīmē – tas oriģināltekstā nebūs izkaisīts pa teikumiem.

3. Ievietoju tekstu mistrojumu blogā.

4. Paziņoju, kura autora teksts tas ir un cik teikumu pēc kārtas esmu pievienojusi es.

5. Aicinu jūs komentāros izteikt versijas, kurš teksta gabals ir viltots vai citiem vārdiem – ir manis rakstīts.

6. Tieši pēc nedēļas attiecīgā teksta komentāros paziņoju, kurš no jums ir atradis viltojumu un no kura darba tieši (nosaukums, izdevums, lappuse) esmu ņēmusi oriģināltekstu.

7. Tiem, kuri uzminēs, personīgi iedošu šokolādi.

P.S. – mācoties psihei nepieciešama regularitāte, tādēļ jauni „viltojumi” parādīsies katru otrdienu. Atšifrējumi – arī otrdienās, bet nedēļu vēlāk.

P.P.S. – Šodien sākumam par godu ievietoju divus tekstus. Sk. divus iepriekšējos ierakstus.