Aiz
Saime svinīgi savāc svētku ēku atstāj tukšu un pelēku.
Rūkšu
Par pelēm un papelēm iekšā kas vārās ārā kas vārtās.
Paliek pelavas paliek palamas pakalnā jukuša pakauša pēdās.
Pustukša savākta ēka lieka paliek kad uzliek pakausim
rietošām uzrunām uzriet.
***
Ir jāiet ciemos.
Man nav ne vīna, ne citā kā,
Ko labām manierēm
piedāvāt.
Un veikali ciet.
Es palieku viena.
***
Aizsāktas kārumu pakas
un vairāk kā divas
netīras krūzes
blakus datoram stāv.
Nolaidusies sieviete
(no mākoņiem)
Raksta.
***
Beigas.
Auskaru veikali
šodien ar mani nerunā
tā,
kā vakar ar mani
runāji tu.
Cauri.
(ausīm gājusi tava balss)
***
Pakaļ neskrien pa kaļķiem es bēgšu pa ābeļu stumbriem jozīšu spītības jostu ciešāk jo tiešāk pateikt vairs nebija iespējams.
Dējams kāds izaugums manī augums jau čokurā vēl kurā sērkociņš nededzis iekuram stāv.
Pāv!
Dēj mani steidzami samuldēju par eju uz lauku kur auku var lēni art.
***
Nav ko teikt.
Kādreiz mēs runājām stundām,
kas trakas no vakariem ieskrēja rītos;
Dienas ar mokām pārlaidām
Katrs sava biroja tīklos.
Šogad savāda vasara.
Ābolu, plūmju un bumbieru
Trūkums.
Un vēl –
paklusēt
lūgums.
Launags
Viens kliņģeris pannā sagriezies piens ieies kannā nelejot.
Gabals lips vaigos vārdus baigos pienā liks noskalot.
Norītas zilbes no rīta pienā žilbs dienā zaigos bet baidos
Jo
Vaigos salīgums palicis līpošos smaidos.
Balkons
Ir vēls un
Spoki no plaušām
mani piektajā klasē rāda.
Tad es vēl negāju ārā pīpēt.
Es biju laba.
